27 Sep Alerģijas

Kopš 2011. gada esam veikuši vairāk nekā 3000 alergologa/pulmonologa izmeklējumus bērniem visā Latvijā. Joprojām šie ir vieni no pieprasītākajiem izmeklējumiem. Saskaņā ar Pasaules alerģijas organizāciju (World Allergy Organization) viens no četriem bērniem Eiropā saskaras ar alerģijas izpausmēm. Eksperti paredz, ka līdzīgas saslimšanas tendences ir arī Latvijā. Atsevišķs jāmin, ka saslimstība ar alerģijām strauji palielinās, un tās izpausmes kļūst smagākas un grūtāk ārstējamas. Viens no iemesliem, kāpēc palielinās alerģijas izplatība, ir mūsu dzīvesveids. Viens no pieņēmumiem apgalvo, ka pārmērīga apkārtējās vides sterilitāte izraisa alerģiju risku. Pasaulē vēl pēta iemeslus, kāpēc pieaug saslimšanas ar alerģiju.

Tomēr ir skaidrs, ka viens no faktoriem ir pārmantojamība. Ja no tās cietuši vecvecāki vai vecāki, pastāv iespēja, ka slimos arī bērni. Parasti pazīmes, vai bērns būs alerģisks, parādās jau zīdaiņa vecumā un galvenokārt izpaužas kā atopiska ekzēma un pārtikas alerģija. Pieaugot tā var izzust vai ari turpmāk izpausties kā elpceļu alerģija. Starp izplatītākajiem alerģijas veidiem bērniem Pasaules alerģijas organizācija min ēdiena alerģiju, ekzēmu un bronhiālo astmu, ar kuru saskaras aptuveni no 5% -20% bērnu Eiropā. Eiropā ar alerģijām slimo turpat 150 miljoni cilvēku. Tiek uzskatīts, ka gandrīz 30 procenti eiropiešu cieš no alerģiskajām iesnām (siena drudža), apmēram 20 procenti no tiem slimo ar astmu, bet apmēram 15 procentus nomoka alerģiskas ādas slimības. Bērnu veselības busa mediķi strādā, lai diagnosticētu alerģiskās saslimšanas, konsultētu pacientus un nodrošinātu maksimālu informāciju par saslimšanu. Zināšanas par slimību un kā ar to sadzīvot, atvieglo pacientu ikdienas soli.

Aktuālā problēma: Alerģija var parādīties jebkurā vecumā. Pirmajos dzīves gados slimības attīstību galvenokārt provocē pārtikas alergēni (govs piens, olas, zivis, graudaugi, augļi un dārzeņi oranžā un sarkanā krāsā), vecākiem bērniem un pieaugušajiem alerģiju parasti rada citi alergēni. Pirmo reizi jēdzienu alerģija (grieķu val. allos – svešs, cits un regon – darīt) lietoja austriešu pediatrs Klemens fon Pirke 1906. gadā, kad ievēroja, ka viņa pacientiem rodas dažādi simptomi pēc saskares ar putekļiem, ziedputekšņiem un dažādiem pārtikas produktiem. Pilnībā likvidēt alerģiju nav iespējams, tādēļ pats galvenais noteikums – izvairīties no saskarsmes ar alergēnu. Ir gadījumi, kad bērnībā aktīvie alerģijas simptomi cilvēkam pieaugot izzūd, taču lielākoties neārstējot un neizvairoties no alerģijas izraisītāja simptomu daudzveidība pavairojas un palielinās arī alerģijas ierosinātāju daudzums. Viena no mūsdienās izplatītajām hroniskajām alerģijas izraisītajām saslimšanām ir astma.  Pareizi izvēloties un kombinējot medikamentus, saslimšanas gaitu iespējams kontrolēt un tās simptomi nav traucējoši.

Mūsu speciālistu ietiekumi: Pārtikas alerģija: Kopumā pierādīt pārtikas alerģiju izdodas konstatēt 20 -30% bērnu. No sākuma pārtikas alerģijas dēļ zīdainim parādās izsitumi, vēlāk to sāk mocīt alerģiskas iesnas, kas ar laiku pāraug astmā. Pārtikas alerģijas biežāk sastopamas tieši agrīnā vecumā, proti, bērniem biežākais alergēns dzīves pirmajā gadā ir piens, tad parasti olas baltums un dzeltenums, pēc tam seko citi produkti, piemēram, zivis un rieksti.

Alerģijas diagnostika: Pareizu diagnozi var noteikt tikai pēc kompleksas izmeklēšanas veikšanas, bet nekad pēc vienas analīzes rezultātiem. Izmeklēšana sākas ar alergologa konsultāciju.  Pēc sarunas ārsts nozīmē nepieciešamās diagnostikas metodes. Lai noskaidrotu, kurš produkts ir alerģijas izraisītājs, nepieciešamas veikt ādas testus vai pret pārtikas produktu specifiska alerģiskā imūnglobulīna E noteikšanu asinīs. Bērnu veselības busā izmantojam tā sauktās “Ādas proves” skrāpēšanas testu. Izmeklējumu veic uz apakšdelma ādas, ko iepriekš apstrādā ar spirta šķīdumu, tad uz tās novieto pilienu ar alergēnu. Skrāpējuma testa gadījumā caur šo pilienu ar speciālu adatiņu veic dažus skrāpējumus. Vienā reizē liek ne vairāk par 15 alergēniem. Pēc kāda laika var parādīties neliela tūska un ādas apsārtums, tādejādi norādot uz iespējamu alerģiju pret konkrēto alergēnu.  Pozitīva rezultāta gadījumā vēl nedrīkst droši apgalvot, ka minētais produkts ir pārtikas alerģijas izraisītājs.  Nepieciešams veikt testus ar aizdomīgajiem pārtikas alergēniem un tikai atkārtotas pozitīvas reakcijas gadījumā var diagnosticēt pārtikas alerģiju.

Alerģijas izpausmes:

• Deguna gļotādas pastiprināta sekrēcija (alerģisks rinīts)
• Konjunktīvas apsārtums un sāpes (alerģisks konjunktivīts)
• Bronhu spazmas, apgrūtināta elpošana, aizdusa, reizēm pat īstas astmas lēkmes
• Dažādi izsitumi uz ādas – ekzēma, nātrene, kontaktdermatīts. Tipiskas izsitumu lokalizācijas vietas pārtikas alerģiju gadījumā ir locītavas (simetriski), vēders, cirkšņu apvidus
• Iespējamas galvassāpes, dzirdes pasliktināšanās, sāpes ausīs

Izplatītākie alegrēni:

• mājsaimniecības (putekļi, mājas putekļu ērcītes)
• ziedputekšņi (augi un koki)
• mājdzīvnieku alergēni (vilna, ādas daļiņas, izdalījumi)
• sēnītes (pelējuma un rauga sēnītes)
• baktērijas (galvenokārt mikrobu izdalītie toksīni, piemēram, zelta stafilokoks)
• svešas olbaltumvielas, ko satur donoru asins plazma un vakcīnas
• pārtikas produkti
• sadzīves ķīmija: mazgāšanas līdzekļi, balinātāji, eļļas krāsas, kosmētika
• medikamenti: antibiotikas, sulfanilamīdi, joda un broma preparāti
• kukaiņu kodumi: odi, bites, lapsenes
• Niķeļa savienojumi
• lateksa izstrādājumi

Tuvojas vasara, pamodušies insekti. Bieži gadās, ka insektu kodumi izraisa nopietnas alerģiskas reakcijas. Kā atpazīt un kā rīkoties insektu koduma alerģijas gadījumā?

Insektu kodumu alerģija: Pirmajā reizē, kad iekodis insekts, alerģiskā reakcija vēl neparādās. Parasti tā progresē, palielinoties kodumu daudzumam. Biežāk simptomi ir pietūkums, nieze, tūska koduma vietā, izsitumi pa visu ķermeni, elpas trūkums, asinsspiediena krišanās, nelabums, retāk-šoks. Reizēm insektu kodumu izraisītajai alerģijai iznākums var būt letāls. Ja novērojat nopietnu insekta koduma alerģiju, medicīnisko neatliekamo palīdzību jāsniedz nekavējoties. Zvaniet 113!

Kā izsargāties no alergēniem:

• atbrīvojiet guļamistabu un telpas, kurās uzturaties lielāko dienas daļu, no mīkstajām rotaļlietām, grīdas paklājiem, grāmatu skapjiem, bieza auduma aizkariem, televizora, datora (tiem apkārt koncentrējas visvairāk putekļi);
• nomainiet spalvas, vilnas, dūnu spilvenus, matračus un segas pret sintētiskiem vai kokvilnas;
• uzturiet dzīvoklī mitrumu ne lielāku par 40% – tas samazina sēnīšu un ērcīšu vairošanās intensitāti;
• neturiet mājdzīvniekus, putnus vai zivtiņas (arī tad ja Jums nav alerģija pret dzīvnieka epidermu);
• neturiet mājas istabas augus;
• izvairieties no atvērtiem grāmatu plauktiem; grāmatām jāglabājas „aiz stikla”.
• pastāvīgi uzkopiet tās telpas, kas ir labvēlīgas pelējuma sēnīšu attīstībai (dušas telpas, pagrabi);
• uzkopšanai izmantojiet šķīdumus, kas aizkavē sēnīšu vairošanos (hloru saturošus šķīdumus, borskābi vai dzeramo sodu);
• žāvējiet drēbes labi vēdināmās telpās, nevis dzīvojamās telpās;
• nepiedalieties dārza darbos pavasarī un rudenī;
• alerģisko augu ziedēšanas sezonā nebūtu vēlams izbraukt ārpus pilsētas;
• regulāri skalojiet deguna dobumu, īpaši atgriežoties no pastaigas, lai mazinātu kontaktu ar alergēnu.

Pārtika, kas biežāk izraisa alerģiju:

• citrusaugļi (apelsīni, citroni, greipfrūti, laimi u.c.);
• rieksti (lazdu rieksti, mandeles, zemesrieksti u.c.) ;
• zivis un zivju produkti (svaigas un sālītas zivis, zivju buljons, zivju konservi u.c.);
• putnu gaļa, kā arī to izstrādājumi
• šokolāde un šokolādes izstrādājumi;
• kafija;
• kūpinājumi;
• etiķis, sinepes, majonēze un citas garšvielas;
• mārrutki, redīsi, rutki;
• tomāti, baklažāni;
• sēnes;
• olas;
• piens;
• zemenes, melones, ananāsi;
• medus;

Atļautie produkti:

• vārīta liellopa gaļu;
• graudaugu un dārzeņu zupas;
• olīvu, saulespuķu eļļas;
• auzu pārslu, griķu, rīsu putras;
• skābpiena produkti – biezpiens, kefīrs, paniņas;
• svaigi gurķi, dilles, pētersīļi;
• cepti āboli;
• tēja

Ievērojiet piesardzību, un nepieciešamos profilakses noteikumus un alerģijas jūs nepiemeklēs. Bērnu veselības busa speciālisti vienmēr ir gatavi palīdzēt.